Vide

Attēls rakstam: Prognoze – par 5°C siltāks klimats (2.daļa)
Vide Prognoze – par 5°C siltāks klimats (2.daļa) Lauksaimniecība ir sevišķi lielā mērā atkarīga no klimatiskajiem apstākļiem, tāpēc tā ir viena no prioritārajām nozarēm klimata pārmaiņu kontekstā. Interesanti, ka lauksaimniecība vienlaikus ir siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju ievērojama ražotāja un arī cietēja no klimata pārmaiņām.
Attēls rakstam: Prognoze – par 5°C siltāks klimats (1.daļa)
Vide Prognoze – par 5°C siltāks klimats (1.daļa) Šā gada jūlijā Ministru kabinets apstiprināja Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030. gadam. Plānā paredzēti 89 veicamie pasākumi, kas skar cilvēku veselību un dzīvību, tautsaimniecības, infrastruktūras un apbūves pielāgošanu klimata pārmaiņām, dabas un kultūrvēsturisko vērtību pasargāšanu, zinātniskās informācijas vākšanu un integrēšanu nozares politikās un teritoriju plānošanā.
Attēls rakstam: Kā veicināt oglekļa mazietilpīgu attīstību (2.daļa)
Vide Kā veicināt oglekļa mazietilpīgu attīstību (2.daļa) Vēl viena iespēja samazināt SEG emisijas ir vairāk izmantot sabiedrisko transportu. Tiesa, kā norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta direktora pienākumu izpildītājs Raimonds Kašs, pašreiz vērojama pretēja parādība – ekonomiskās labklājības dēļ cilvēki atsakās no sabiedriskā transporta izmantošanas un pārsēžas uz privāto transportu, un tieši Rīgā joprojām ir novērojams ļoti liels personīgā transporta īpatsvars, kas rada ne tikai klimata, bet arī gaisa kvalitātes problēmas.
Attēls rakstam: Kā veicināt oglekļa mazietilpīgu attīstību (1.daļa)
Vide Kā veicināt oglekļa mazietilpīgu attīstību (1.daļa)
Attēls rakstam: Kā (iz)dzīvot klimata pārmaiņu vējos? (2.daļa)
Vide Kā (iz)dzīvot klimata pārmaiņu vējos? (2.daļa)
Attēls rakstam: Kā (iz)dzīvot klimata pārmaiņu vējos? (1.daļa)
Vide Kā (iz)dzīvot klimata pārmaiņu vējos? (1.daļa)
Jaunākais
Attēls rakstam: Aprites ekonomikas principu ieviešana iepirkumos – cīņa ar pieradumu (2.daļa)
Vide Aprites ekonomikas principu ieviešana iepirkumos – cīņa ar pieradumu (2.daļa) Vidzemes Augstskolas pētniece, SIA “Vides investīciju fonda” Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekta “Aprites ekonomikas attīstības sekmēšana caur inovatīvu iepirkumu un kapacitātes celšanas aktivitātēm” eksperte Jana Simanovska uzskata, ka liels šķērslis ieviest aprites ekonomikas risinājumus ir psiholoģiska nevēlēšanās ieviest ko jaunu, jo vieglāk iet pa ierasto ceļu. Aprites ekonomikas pamatprincipi ir pietiekami viegli saprotami, bet tie pieprasa inovācijas un jaunas pieejas ne tikai ražošanā, bet arī valsts un pašvaldību iepirkumos, kā arī pārmaiņas un jaunu domāšanu pierastās ikdienas darbībās.
Attēls rakstam: No aprites neizmukt (1.daļa)
Vide No aprites neizmukt (1.daļa) Aprites ekonomika ir viens no konceptiem, kas tiek stabili iesakņots Eiropas un Latvijas plānošanas līmeņos. Tā jau ienāk un ienāks ikdienas dzīvē un biznesā aizvien vairāk. Pamatā ir sapratne, ka uz zemeslodes faktiski nav neizsmeļamu vai vismaz nesabojājamu resursu. Pat tādu atjaunojamo resursu kā mežs, neilgtspējīgi apsaimniekojot, cilvēka tehniskais ģēnijs var noplicināt līdz nožēlojamam stāvoklim.
Attēls rakstam: Dabas jeb mūsu kopējā dārza aizsardzība – prātīga un gudra kopšana (2.daļa)
Vide Dabas jeb mūsu kopējā dārza aizsardzība – prātīga un gudra kopšana (2.daļa) Jautāts, vai cilvēki saprot, kas ir biotopi un kāpēc tie jākopj, Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas vadītājs Artūrs Jansons stāsta – lielākais malds esot domāt, ka viss, kas notiek mums apkārt, ir dabīgs un ka tā tam jābūt.
Attēls rakstam: Dabas jeb mūsu kopējā dārza aizsardzība – prātīga un gudra kopšana (1.daļa)
Vide Dabas jeb mūsu kopējā dārza aizsardzība – prātīga un gudra kopšana (1.daļa) Nesen presē un sociālajos tīklos parādījās informācija, ka Carnikavas kāpās tiek izcirstas priedes. Protams, cilvēkus šī ziņa satrauca – sak, atkal tiek izcirsti meži! Taču, kā sarunā ar “Rīgas Apriņķa Avīzi” skaidroja sertificēta piekrastes biotopu eksperte un bioloģijas zinātņu doktore Brigita Laime, šie darbi notiek piekrastes biotopa pelēkās kāpas apsaimniekošanas un atjaunošanas ietvaros un tas ir absolūti nepieciešams darbs, kuru vairs nedrīkst atlikt.
Attēls rakstam: Globālā un lokālā plastMASA (2.daļa)
Vide Globālā un lokālā plastMASA (2.daļa) Latvija nerobežojas ar okeānu, pie mums nav sastopami oke­āna putni, bet – vai tas nozīmē, ka mūsu putnus plastmasas atkritumu problēma neskar? Ornitologs Ruslans Matrozis gadu gaitā regulāri apmeklējis Rumbulu, kur vērojis putnus sadzīves atkritumu poligonā, ko pašlaik apsaimnieko uzņēmums “Getliņi EKO”, bet viņa teiktais noteikti attiecas uz visiem sadzīves atkritumu poligoniem. Tajos labi redzams krīžu un politisko lēmumu iespaids.
Attēls rakstam: Globālā un lokālā plastMASA (1.daļa)
Vide Globālā un lokālā plastMASA (1.daļa) Plastmasa ir ražošanā lēta un ļoti funkcionāla, un tai faktiski nav pienācīgas alternatīvas ne rūpniecībā, ne sadzīvē. Tā teicami kalpo patērētāja labklājības nodrošināšanai. Kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem, kad plastmasu sāka ražot rūpnieciski, tā ražošanas tempu pieaugumā pārliecinoši apdzinusi jebkuru citu materiālu.
Vai piekrītat šajā vietnē izmantot analītikas un mārketinga sīkdatnes, saskaņā ar mūsu privātuma politiku?
0.0564 | 51 queries in 0.03486 | 2.00 MB