Zaļā nākotne

Attēls rakstam: Ātrākai, ērtākai, efektīvākai siltināšanai. Koka paneļu tehnoloģija daudzdzīvokļu mājām
Ekonomika Ātrākai, ērtākai, efektīvākai siltināšanai. Koka paneļu tehnoloģija daudzdzīvokļu mājām Inovācijas nav tikai lielo pilsētu privilēģija, norāda SIA “Valkas namsaimnieks” valdes loceklis Ivo Meļķis. Nupat, 23. februārī, tika prezentēta Latvijā pirmā rūpnieciski ražoto koka karkasa paneļu ražošanas līnija daudzdzīvokļu ēku fasāžu atjaunošanai. Pirmā daudzdzīvokļu māja, kurai tie tiks uzstādīti, atrodas Valkā, Tirgus ielā 12. Šobrīd Latvijā ir uzsākti vairāki pilotprojekti daudzdzīvokļu māju siltināšanai tieši ar šādu pieeju.
Attēls rakstam: 12 000 000 tonnu atkritumu gaida degošu risinājumu
Vide 12 000 000 tonnu atkritumu gaida degošu risinājumu Pārstrādāti atkritumi, saražots siltums, pārdota elektrība un tīra vide. Arī Ogres novada pašvaldība ir pievienojusies Viduslatvijas reģionālajam atkritumu apsaimniekošanas plānam 2024–2028, kas paredz atkritumu pārstrādi enerģijā. Tikai joprojām neatrisināts ir jautājums, kur Pierīgā atradīsies reģenerācijas stacija, jo tās projekts tiek kavēts gan politisku apsvērumu, gan radikālu vides uzskatu dēļ.
Attēls rakstam: Ekosistēmu stabilitāte ir tieši atkarīga no klimata
Vide Ekosistēmu stabilitāte ir tieši atkarīga no klimata Klimats un ekosistēmas veido savstarpēju mijiedarbības loku, tādēļ jebkādas pārmaiņas vienā pusē agrāk vai vēlāk neizbēgami atbalsojas otrā. Meži, mitrāji, augsne un ūdeņi ietekmē klimatu, regulējot oglekļa apriti, mitruma režīmu un temperatūru, savukārt klimata pārmaiņas pakāpeniski pārveido pašas ekosistēmas, mainot sugu sastāvu, dzīvotnes un dabiskos līdzsvara mehānismus.
Attēls rakstam: Daba mainās mūsu acu priekšā
Vide Daba mainās mūsu acu priekšā
Attēls rakstam: Atkritumu kalni jāpārvērš enerģijā
Vide Atkritumu kalni jāpārvērš enerģijā
Attēls rakstam: Renovācija atmaksājas, mājas nepelē
Viedokļi Renovācija atmaksājas, mājas nepelē
Jaunākais
Attēls rakstam: Kūdras ieguve Latvijā – izaicinājumi un perspektīvas
Ekonomika Kūdras ieguve Latvijā – izaicinājumi un perspektīvas Viena no Latvijas dabas bagātībām – kūdra – ir organiskas izcelsmes nogulumiezis, kas veidojas no augu paliekām purvos, tām sadaloties bez skābekļa klātbūtnes ilgstoši pārmitros apstākļos. Kūdru Latvijā iegūst jau sen, tādēļ šī nozare ir labi attīstījusies un dod ievērojamu pienesumu valsts ekonomikai. Atšķirībā no 20. gadsimta, kad kūdru daudz izmantoja kurināšanai, mūsdienās tās produkti ir ļoti pieprasīti dārzkopībā un mežsaimniecībā.
Attēls rakstam: Pašvaldībās vietas vēja parkiem pietiek
Ekonomika Pašvaldībās vietas vēja parkiem pietiek Janvāra vidū daudzi lauku iedzīvotāji uzzināja, ka ir tāda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, ko vada tāds ministrs Raimonds Čudars. Ar viņa lēmumu ir apturēti Bauskas un Preiļu novadu teritoriju plānojumi daļās, kas “bez pietiekama datu, izpētes un tiesiska pamatojuma nosaka nesamērīgus ierobežojumus atjaunīgo energoresursu attīstībai, komercdarbībai un privātpersonu tiesību īstenošanai”. “Ogres Vēstīm Visiem” izpēte liecina, ka patiesībā tieši Čudara lēmums tagad apdraud zaļās enerģētikas attīstību reģionos un vēja projektus arī Ogres novadā.
Attēls rakstam: Elektromobilitāte bez atbalsta nekustas
Vide Elektromobilitāte bez atbalsta nekustas Elektromobilitāte tiek vērtēta kā būtisks solis vides un klimata mērķu sasniegšanā, taču šo nolūku īstenošanai nepieciešamas gan investīcijas vides pielāgošanā un infrastruktūras izveidē, gan stabils atbalsts valstiskā līmenī. Lai arī gana liela uzmanība tiek pievērsta uzlādes infrastruktūras attīstībai, daudzi elektroauto īpašnieki Latvijā joprojām saskaras ar dažādiem izaicinājumiem.
Attēls rakstam: Elektromobilitāte Latvijā ienāk salīdzinoši lēni
Vide Elektromobilitāte Latvijā ienāk salīdzinoši lēni Pēdējos gados elektroauto skaits uz Latvijas ceļiem turpina palielināties, taču to kopējais īpatsvars salīdzinājumā ar daudzām Eiropas valstīm joprojām ir krietni zemāks un nesasniedz pat 2%. Par nākotni pašlaik arī nav īstas skaidrības – iepriekšējos gados valstī darbojās atbalsta programma, kas paredzēja subsīdijas elektromobiļu iegādei. Taču jau pagājušajā gadā šīs programmas resursi tika izsmelti, un patlaban reāls atbalsts neeksistē. Tiesa, atbildīgajā ministrijā notiek darbs pie programmas atjaunošanas. Iespējams, gaidāmas arī jaunas iniciatīvas, taču tās vēl nav skaidri definētas.
Attēls rakstam: Kurš pieradinās vēju novadā
Ekonomika Kurš pieradinās vēju novadā Valdībai dodot zaļo gaismu vēja enerģētikai, visā Latvijā sarosījušies attīstītāji, tajā skaitā arī Ogres novadā. Un tieši Birzgales pagasts izrādījies vēja biznesam pievilcīgākais – cilvēku maz, mežu un lauksaimniecības teritoriju daudz, bet ir viens ierobežojošs lielums. Uz esošās 110 kV augstsprieguma elektrolīnijas “Stelpe–Ķegums 2” tehniski iespējams uzsēdināt tikai vienu vēja parku. Šobrīd ir sākusies lielā izcīņa.
Vai piekrītat šajā vietnē izmantot analītikas un mārketinga sīkdatnes, saskaņā ar mūsu privātuma politiku?
0.1549 | 51 queries in 0.00680 | 4.00 MB