Mediju atbalsta fonds

Attēls rakstam: Skolotājs Austris Lakša Siguldā: Mums vispirms vajag labus cilvēkus
Sarunas Skolotājs Austris Lakša Siguldā: Mums vispirms vajag labus cilvēkus Vēl pirms četriem gadiem Austris Lakša sēdēja pie datora un rakstīja juridiskus dokumentus. Viņš bija ieguvis juridisko izglītību un guvis pieredzi jurista darbā valsts un pašvaldību iestādēs, kur strādāja ar iepirkumiem un juridiskiem jautājumiem. Skaidrs, stabils karjeras ceļš. Taču kaut kā pietrūka. Tagad Austris stāv klases priekšā kā sociālo zinību un vēstures skolotājs, un šī mācību gada absolventi, Siguldas pilsētas vidusskolas 12.c klase, ir viņa pirmā audzināmā klase.
Attēls rakstam: Ķekavas novada Goda pilsone Anna Lemeševska: Man patīk savienot pagātni ar šodienu, lai stāsti nepazustu
Sarunas Ķekavas novada Goda pilsone Anna Lemeševska: Man patīk savienot pagātni ar šodienu, lai stāsti nepazustu Maija sākumā apbalvojumu “Ķekavas novada Goda pilsonis” par mūža ieguldījumu un izcilu darbu sabiedrības labā saņēma Anna Lemeševska, kuras mūžs jau kopš 1976. gada cieši saistīts ar Baložiem, bibliotēku un cilvēku stāstiem.
Attēls rakstam: Krūžu ģimenes dzīves ceļš – no veikborda līdz latviskajai dzīvesziņai
Sarunas Krūžu ģimenes dzīves ceļš – no veikborda līdz latviskajai dzīvesziņai Veikbords, folklora, latviskās tradīcijas un bērnu audzināšana – Krūžu ģimenes ikdienā viss savijas vienā veselumā. Ādažos labi zināmā ģimene vairāk nekā divdesmit gadu laikā bijusi klātesoša gan sporta dzīvē, gan tradīciju kopšanā, veidojot vidi, kur svarīga ir kustība, kopā būšana un latviskā dzīvesziņa. Jau vairāk nekā desmit gadus aktīvi darbojas arī Krūžu ģimenes izveidotā tradīciju kopa “Ābols”, kas rūpējas par kultūras vērtību uzturēšanu un popularizēšanu Ādažu novadā. Par savu ilggadējo ieguldījumu latvisko tradīciju saglabāšanā Krūžu ģimene arī godināta pasākumā “Latvijas Goda ģimene 2026”.
Attēls rakstam: Raimonds Karls Daugmalē – dermatologs un egļu audzētājs vienā personā
Sarunas Raimonds Karls Daugmalē – dermatologs un egļu audzētājs vienā personā
Attēls rakstam: Ģimenes ārste Madara Minete – par darbu un ikdienas realitāti Carnikavā
Sarunas Ģimenes ārste Madara Minete – par darbu un ikdienas realitāti Carnikavā
Attēls rakstam: Pat seniori sēžas skolas solā un pierāda — zināšanām nav vecuma
Ziņas Pat seniori sēžas skolas solā un pierāda — zināšanām nav vecuma
Jaunākais
Attēls rakstam: Andra Eglīte Ķekavā – grāmatvede, kas piepildījumu rod pārgājienos
Sarunas Andra Eglīte Ķekavā – grāmatvede, kas piepildījumu rod pārgājienos Andra Eglīte dzīvo Ķekavā un nāk no skolotāju ģimenes – tētis Andris Eglītis ir basketbola treneris, kas pielicis savu roku arī 3x3 basketbola olimpisko čempionu Agņa Čavara un Naura Mieža izaugsmē, savukārt mamma Iveta Eglīte savulaik bija angļu valodas skolotāja sākumskolā un arī kultūras darbiniece – drāmas speciāliste Valsts profesionāli tehniskās izglītības komitejas kultūras namā. Andra strādā par grāmatvedi, bet savu neizsmeļamo enerģiju lielākoties velta dejošanai, jo uzskata to par lielisku veidu, kā ļauties emocijām un izdzīvot visu, kas ir tevī.
Attēls rakstam: Jaunie ārsti izvēlas strādāt arī Pierīgā
Viedokļi Jaunie ārsti izvēlas strādāt arī Pierīgā Priekšstats, ka kvalitatīvi medicīnas pakalpojumi Latvijā koncentrējas galvenokārt Rīgā, sabiedrībā ir veidojies gadiem ilgi un joprojām daudzviet tiek uztverts kā pašsaprotams. Galvaspilsēta tradicionāli asociējas ar lielajām slimnīcām, plašākām ārstniecības iespējām un pieredzējušiem speciālistiem, tāpēc nereti tiek aizmirsts, ka veselības aprūpes vide ir mainījusies. Aizvien vairāk ārstu, arī jauno speciālistu, savu profesionālo ikdienu saista ne tikai ar darbu Rīgā, bet arī ar dzīvi un praksi Pierīgā vai pat tālākos novados, nodrošinot kvalitatīvus pakalpojumus tuvāk pacientu dzīvesvietai. Daudziem Rīgas apriņķa iedzīvotājiem tas nozīmē ne vien augsta līmeņa medicīnisko aprūpi, bet arī īsāku gaidīšanas laiku un personiskāku pieeju.
Attēls rakstam: Ilze Dzene: Bērni pārēdas digitālo "fāstfūdu"
Viedokļi Ilze Dzene: Bērni pārēdas digitālo "fāstfūdu" “Visapkārt runā, ka bērni kļūst atkarīgi no tehnoloģijām, bet ko viņiem darīt, ja skolā viss, kas tiek uzdots, jāmācās datorā? Meita iet devītajā klasē, un viņai kādreiz pat latviešu valodas rakstiskie uzdevumi, kas ir gana apjomīgi, jāpilda viedierīcē. Vakarā, kad mazais brālis ir nolikts gulēt, es dodos pie meitas, un arvien biežāk ir situācijas, kad es viņai saku, ka ir jāiet gulēt un jāliek nost telefons. Ieejot istabā, es redzu – viņa sēž, un apkārt ir klades un grāmatas, un telefons. Es savam bērnam uzticos, ik palaikam kopā kādreiz skatāmies uzdoto. Meita man šādos vakaros nīgri atbild: man vēl ir jāmācās, es nevaru iet gulēt. Ar brīvo laiku nepietiek, lai viņa atbrīvotos no spriedzes, nervozitātes un noguruma,” savās pārdomās dalās Liāna, kuras piecpadsmitgadīgā Marta mācās kādā no Pierīgas skolām.
Attēls rakstam: Ukraiņu uzņēmējs, kurš iemīlējās latviešu meitenē
Dzīve un ticība Ukraiņu uzņēmējs, kurš iemīlējās latviešu meitenē Jaunais un uzņēmīgais Vladislavs Lazarenko no Ukrainas uz Latviju pirmo reizi atbrauca pirms četriem gadiem un jau pirmajā nedēļā, ko šeit pavadīja, satika latviešu meiteni un iemīlējās. Šobrīd abi ir precējušies, audzina dēliņu un nebaidās sapņot par drošu nākotni un atkalredzēšanos ar Vladislava ģimeni no Ukrainas. Latvijā Vladislavs turpina darīt to, ar ko gadiem bija nodarbojies dzimtenē – jau pēc vidusskolas beigšanas viņš sāka darboties ģimenes uzņēmumā, kas sniedz konsultācijas un tirgo masāžas inventāru un aprīkojumu.
Attēls rakstam: Ukraiņu bēgļi sekmīgi integrējas Latvijas sabiedrībā
Dzīve un ticība Ukraiņu bēgļi sekmīgi integrējas Latvijas sabiedrībā Kopš Krievijas uzsāktā kara Ukrainā drīz būs apritējuši četri gadi, un šajā laikā Latvija ir kļuvusi par patvērumu tūkstošiem ukraiņu, kuri no kara briesmām devušies bēgļu gaitās. Nozīmīga daļa no viņiem apmetušies arī Rīgas apriņķī, kur pieejama gan dzīvesvieta, gan darbs un izglītība. Valsts un pašvaldības sniedz dažādu veidu atbalstu – sākot no sociālajiem pabalstiem un mājokļa nodrošināšanas līdz latviešu valodas kursiem un palīdzībai darba meklējumos. Ukraiņu ģimenes pakāpeniski apgūst latviešu valodu un iekļaujas Latvijas sabiedrībā – bērni sāk vai turpina skolas gaitas, bet pieaugušie iesaistās darba tirgū, veidojot jaunu ikdienu svešā, bet drošā valstī.
Attēls rakstam: Kāpēc bērniem ir vajadzīgi pulciņi, un kā viņus nepārslogot
Viedokļi Kāpēc bērniem ir vajadzīgi pulciņi, un kā viņus nepārslogot Jaunākie dažādu zinātnieku pētījumi liecina, ka ārpusklases aktivitātēm – sportam, mākslai, mūzikai, tehniskajiem pulciņiem – ir būtiska loma bērnu attīstībā, jo tās veicina radošumu, sociālās prasmes, pašdisciplīnu un emocionālo piepildījumu. Šādas nodarbošanās palīdz bērniem atklāt savus talantus, stiprināt pašapziņu, iegūt lielāku motivāciju, uzlabot sekmes mācībās un attīstīt komunikācijas spējas.
0.0934 | 52 queries in 0.05536 | 4.00 MB